Viena no Viedās pilsētas klastera aktivitātēm ir viedās mobilitātes veicināšana. Lai to sekmētu, tika izstrādāts apjomīgs pētījums par transporta nodokļu politiku un tās piemērošanu Eiropas valstīs.
2016. gadā Latvija pievienojās Parīzes nolīgumam par klimata pārmaiņu ierobežošanu.
Pievienošanās šim nolīgumam paredz noteiktus pienākumus emisiju samazināšanai. Bez tam,
2021. gadā Latvija pievienojās Fit55 klimata mērķu programmai, kura šos mērķus būtiski
palielinās.
Saskaņā ar VARAM informatīvo ziņojumu “Par siltumnīcefekta gāzu emisiju
samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi, transporta sektors ir otrais
lielākais SEG emisiju avots un radīja 28,5 % no kopējām 2018. gada SEG emisijām. Lielākā daļa
no transporta sektora SEG emisijām 2018. gadā ir radītas no autoceļa transporta (93,6 %),
savukārt, autotransporta apakšsektorā lielākais SEG emisiju radītājs pa transportlīdzekļu
grupām ir pasažieru automašīnas, kam seko kravas transportlīdzekļi un autobusi. Dzelzceļš
rada vien 5,6 % no kopējām transporta sektora SEG emisijām, aviācija – 0,1 % -, bet jūras
transports – 0,7 %.
Līdz ar to, liela daļa no klimata mērķu sasniegšanas gulsies tieši uz vieglā pasažieru
transporta sektoru. Ņemot vērā, ka līdzīgi izaicinājumi ir visām Eiropas Savienības
dalībvalstīm, ir kritiski svarīgi izstrādāt mehānismus, kuri nodrošina ne vien Latvijas autoparka
CO2 izmešu samazinājumu, bet arī pasargā to no emitējoša, lietota transporta importa, kuru
veicinās citu ES valstu iniciatīvas, lai no šiem transporta līdzekļiem atbrīvotos.
Šī pētījuma uzdevums ir apkopot citu Eiropas valstu pieredzi sava autoparka
“zaļināšanā”, analizējot to pielietotos nodokļu politikas instrumentus un izstrādāt
priekšlikumus nodokļu politikas risinājumiem Latvijas autoparka CO2 izmešu mazināšanai.
Pētījums tapis sadarbībā ar ERAF līdzfinansētu projektu “Viedās pilsētas klasteris” (projekta Nr. 3.2.1.1/16/A/017) ietvaros.
Avots: Viedās pilsētas klasteris
